Kā tikt galā ar alerģiju

Inga Melberga

Rudens - ziemas periods ir laiks, kad mūsu specifisko klimatisko apstākļu dēļ saasinās dažādas hroniskas kaites, tai skaitā aktīvākas kļūst alerģiskās izpausmes un to izraisītās slimības, Kā atpazīt, kā sadzīvot un uzveikt alerģiju, stāsta internists alergologs Dr. Med, Māris Bukovskis.

Kas izraisa alerģiju?
Kaut arī Informācija par veselīgu, harmonisku dzīvesveidu ir plaši pieejama un medicīnas nozares sasniegumi aizvien vairāk progresē, diemžēl palielinās cilvēku skaits, kuri cieš no dažādām alerģiskām reakcijām. Mums apkārt viss mainās - vispirms jau klimats un dzīvesveids kopumā. Pieaug gaisa, ūdeņu un augsnes piesārņojums, mainās cilvēka attieksme pret dabu un savu vietu tajā. Ikdienā nav iespējams izvairīties no ķīmisku vielu lietošanas, aktivitātes svaigā gaisā kļūst par brīvdienu izklaides sastāvdaļu. Sabalansēta uztura vietā enerģiju dod sintētisko vitamīnu dražejas. Tomēr pilnībā apstākļi un iemesli, kas vienam cilvēkam izraisa alerģiju, bet otram ne, nav izpētīti. Viens no pieņēmumiem apgalvo, ka pārmērīga apkārtējās vides sterilitāte izraisa alerģiju risku.
Mūsdienās alerģijas lielākoties tiek pārmantotas. Ja no tās cietuši vecvecāki vai vecāki, pastāv Iespēja, ka slimos arī bērni. Turklāt nereti sastopami gadījumi, kad vispirms saslimst bērns, bet vecākiem simptomi parādās vēlāk. Parasti pazīmes, vai bērns būs alerģisks, parādās jau zīdaiņa vecumā un galvenokārt izpaužas kā atopiska ekzēma un pārtikas alerģija. Pieaugot tā var izzust vai ari turpmāk izpausties kā elpceļu alerģija.

Pārtikas alerģija
Zīdaiņa vecumā visbiežāk novēro atopisko ekzēmu. Visbiežāk slimības gaitu saasina organisma reakcija uz atsevišķos pārtikas produktos esošajiem biogēnajiem amīniem, Parasti 3-5 gadu vecumā šīs alerģiskās reakcijas pāriet. Lielai daļai vēlāk parādās pastiprināts elpceļu jutīgums - sākas elpceļu alerģija.
Lai noskaidrotu, kurš produkts ir alerģijas izraisītājs, nepieciešamas veikt ādas testus vai pret pārtikas produktu specifiska alerģiskā imūnglobulīna E noteikšanu asinīs. Tradicionāli bīstamie produkti var būt: rieksti, zivis, olas, kvieši, govs piens un soja, Pozitīva rezultāta gadījumā vēl nedrīkst droši apgalvot, ka minētais produkts ir pārtikas alerģijas izraisītājs. Nepieciešams veikt provokācijas testus ar aizdomīgajiem pārtikas alergēniem un tikai atkārtotas pozitīvas reakcijas (atopiskās ekzēmas paasinājums) gadījumā var diagnosticēt pārtikas alerģiju.
Pierādīt pārtikas alerģiju izdodas tikai 20 -30% bērnu, Pārējos gadījumos atopiskas ekzēmas cēlonis nav tieši saistīts ar pārtikas alerģiju. Protams, bērniem maksimāli no uztura jāizslēdz produkti, kas satur daudz biogēnos amīnus.
Kāpēc ir nepieciešama rūpīga pārtikas alerģijas diagnostika? Nepamatoti izslēdzot no zīdaiņa uztura daudzus pārtikas produktus, mēs nepanākam vēlamo efektu attiecībā uz atopisko ekzēmu, bet drīzāk varam izraisīt bērna augšanas un attīstības aizkavēšanos nepilnvērtīga uztura dēļ.
Pārtikas alerģija reizēm tiek jaukta ar pārtikas intoleranci - fermentu, kas šķeļ pienā esošo laktozi vai graudaugos esošo glutēnu, trūkumu organismā.
Visbiežāk alerģiju izraisa; zivis, rieksti, olas, graudaugi (kvieši, rudzi, mieži), govs piens, soja, medus, sārtie augļi (zemenes).

Insektu kodumu izraisīta alerģija
Pirmajā reizē, kad iekodis insekts, alerģiskā reakcija vēl neparādās. Parasti tā progresē, palielinoties kodumu daudzumam.
Parastie simptomi ir pietūkums, nieze, tūska koduma vietā, izsitumi pa visu ķermeni, elpas trūkums, asinsspiediena krišanās, nelabums, retāk-šoks. Reizēm insektu kodumu izraisītajai alerģijai iznākums var būt letāls, tādēļ cietušajam nepieciešams medicīnisko palīdzību sniegt nekavējoties. Visbiežākais pacienta nāves cēlonis ir astmas lēkme.
Pirmā palīdzība insekta dzēliena gadījumā ir adrenalīna injekcija. Ja ir zināms, ka alerģiskā reakcija ir smaga, pacientam jau ir savs autoinjektors. Jebkurā citā gadījumā obligāti jāizsauc ātrā neatliekamā palīdzība.

Ķīmisko vielu izraisīta alerģija
Galvenokārt alergēni ir dabiskas izcelsmes, tomēr alerģiskas reakcijas novēro arī uz ķīmiskām vielām. Ļoti bieži alerģiju izraisa smaržvielas, kuras pievienotas kosmētikas līdzekļiem, sadzīves ķīmijai, mazgāšanas līdzekļiem, arī to sastāvā esošās krāsvielas. Alerģisks ir arī formaldehīns, gumija - gan melnā, gan gumijas cimdu, gan prezervatīvu materiāls, niķelis, kas tiek izmantots bižutērijas izgatavošanā.
Reakcija uz šiem alergēniem var būt dažāda - apsārtums vietās, kur viela nonākusi saskarsmē ar ādu, izsitumi, ekzēma, nātrene, lokāls iekaisums (piemēram, ja nēsāti auskari - caurumiņu vietā). Parasti simptomus izdodas novērst, ja likvidē saskarsmi ar alergēnu, kas tos izraisījis. Uzliesmojuma ārstēšanai bieži nepieciešami kortikosteroīdu krēmi vai ziedes.

Inhalējamie alergēni
Tie ir ziedputekšņi - alerģijas veidam parasti sezonāls raksturs, pavasarī, vasarā (siena drudzis), mājas putekļi vai, pareizāk sakot, tajos dzīvojošo ērcīšu aizkuņģa dziedzeru fermentu olbaltums, kas nonāk vidē ar ērcīšu izkārnījumiem. Putekļu ērcītes ir sīki, ar neapbruņotu aci nesaredzami posmkāji, kas dzīvo praktiski jebkurā mājā - barojas ar cilvēka ādas atliekām, to mājvieta ir spilveni, matrači, paklāji, grāmatas, biezie aizkari.
Pie inhalējamiem alergēniem pieder art dzīvnieku, prusaku un pelējuma sēnītes.
Putekļu ērcītes aktīvi vairojas tieši aukstajā sezonā, siltā laikā to aktivitāte samazinās. Ilgstoša saskarsme ar iInhalējamiem alergēniem izraisa hronisku iekaisumu elpceļos, bronhos. Pirmās pazīmes ir alerģiskas iesnas, acu asarošana, vēlāk var attīstīties astma.

No medikamentiem - alerģija vai blaknes?
Alerģija ir imūnreakcija, kurā piedalās antivielas (IgE) vai pret konkrēto alergēnu jutīgas šūnas. Tai raksturīgi noteikti simptomi: elpas trūkums, sēkšana krūtīs, klepus, deguna tecēšana, šķavas, gļotādu nieze, nātrene, tūska, ekzēma un tamlīdzīgi.
Medikamentu blaknes ir daudz plašāks jēdziens. Alerģija var būt viena no medikamentu blaknēm. Bieži sastopama aspirīna lietošanas blakne ir kuņģa kairinājums, kuņģa vai divpadsmit pirkstu zarnas čūlas veidošanās, asiņošana no gremošanas trakta. Taču tā nav imunoloģlska reakcija, tā ir blakne. Piemēram, nitroglicerīns paplašina asinsvadus, tādēļ daudziem cilvēkiem sākas galvassāpes, ko izraisa paplašināti asinsvad galvas smadzenēs. Arī tā nav alerģija, bet blakne.

Lai neciestu no alerģijas
Pilnībā likvidēt alerģiju nav iespējams, tādēļ pats galvenais noteikums - izvairīties no saskarsmes ar alergēnu. Ir gadījumi, kad bērnībā aktīvie alerģijas simptomi cilvēkam pieaugot izzūd, taču lielākoties neārstējot un neizvairoties no alerģijas izraisītāja simptomu daudzveidība pavairojas un palielinās arī alerģijas ierosinātāju daudzums. Ilgstoši pakļauts alerģijas simptomiem, organisms kopumā novājinās, krītas imunitāte, izveidojas hroniskas saslimšanas.
Viena no mūsdienās izplatītajām hroniskajām alerģijas izraisītajām saslimšanām ir astma. Pareizi Izvēloties un kombinējot medikamentus, saslimšanas gaitu iespējams kontrolēt un tās simptomi nav traucējoši.
Iespējams veikt alergēnu imūnterapiju. Kopā ar medikamentiem šāda ārstēšana var būt ļoti efektīva. Alergēnu imūnterapijas galvenās priekšrocības ir ietekme uz imūnsistēmu, ilgtermiņā mazinot tās patoloģisko reakciju uz alergēniem. Slimniekiem bez astmas, bet ar alerģisku rinītu tā Iedarbojas profilaktiski, mazina astmas risku. Turklāt ar imūnterapiju iespējams apstādināt alerģijas attīstību uz jauniem alergēniem. Imūnterapijas kurss ilgst 3-5 gadus un tās efekts atšķirībā no medikamentiem var saglabāties ilgstoši pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Avots http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/alergija/k-tikt-gal-ar-aleriju.html